Cilvēks visvairāk nogurst no trokšņa. Nav jābrīnās, kāpēc skolēni ir tik pārguruši dienas beigās. Tas nav tāpēc, ka tie ir uzcītīgi mācījušies (lai gan arī tas ir viens no faktoriem), bet gan tāpēc, ka tie ilgstoši ir uzturējušies skaļā vidē. Tas pats ir ar oficiantiem, kuri strādā restorānos vai kafejnīcās – tie dienas beigās ir pārguruši no trokšņa, kas tiem ir visapkārt. Skolnieki un oficianti nav vienīgie, kas cieš no pārlieku liela trokšņa – mēs visi no tā ciešam uzturoties publiskās vietās un arī mājās.

Pārlieku lielais troksnis ietekmē ne tikai mūsu dzīves kvalitāti, bet arī tas dažādos veidos ietekmē mūsu dzīves. Apkārtējā skaņa, ko mēs visapkārt uztveram var ietekmēt mūs gan fiziski, gan socioloģiski. Tā spēj ietekmēt arī apziņu (mentālos procesus) un arī uzvedību – tas viss notiek vienkārši atrodoties skaļā vidē. Apkārtējā skaņas vide mūs ietekmē pat tad, ja mēs to nemanām.

Skaņa ne tikai ietekmē mūsu veselību, bet tā arī palīdz uztvert informāciju. Ja telpā ir slikta akustika vai augsts trokšņu līmenis, tad ir ļoti grūti uztvert un nodot informāciju skaņas veidā. Šīs problēmas palīdz risināt laba akustika. Vietas, kurās ļoti svarīga akustika ir jau iepriekšminētās skolas, kā arī slimnīcas. Slimnīcās troksnis ietekmē ne tikai pacientus, bet arī ārstus. Kā Jūs jūtaties zinot, ka dakteris, kurš Jūs ārstē nespēj līdz galam koncentrēties un ir pārguris augstā trokšņa līmeņa dēļ? Kopš 1972. gada trokšņu līmenis ārstniecības iestādēs ir dubultojies, salīdzinot ar šodienas rādītājiem! Līdz ar trokšņa līmeņa celšanos, ceļas arī ārstu pieļauto kļūdu skaits…

Atvērta tipa biroji, noliktavas, koncertzāles un citas plašas telpas būtiski ietekmē informācijas uztveres iespējas. Labs piemērs šim apgalvojumam ir “Baxley” Universitātes jaunā ēka, kuru uzcēla salīdzinoši nesen. Tās celtniecībā tika iztērēti 32 miljoni britu mārciņu. Lekciju un laboratoriju telpas tika izveidotas kā atvērta tipa telpas. Tas noveda pie tā, ka studenti nespēja uztvert neko, ko saka pasniedzējs, jo apkārtējais troksnis bija ļoti liels. Universitātei nācās investēt papildus 600 000 britu mārciņu, lai telpām izveidotu sienas. Viss tas pats notiek arī atvērta tipa ofisos – darbinieku produktivitāte zūd, rodas komunikāciju barjeras, veidojas dažādas nesaprašanās, darbinieki vairs neizbauda savu darbu, negrib darboties komandās utt., un tas viss savukārt noved pie dažādiem uzņēmuma zaudējumiem.

Bet problēma nav tikai jaunajos projektos. Viss tas pats notiek arī skolās, kas celtas pirms 10, 20 vai vēl vairāk gadiem. Sliktās akustikas dēļ skolniekiem ir ļoti uzmanīgi jāklausās un visu laiku jākoncentrējas, lai spētu sadzirdēt skolotāja teikto un kaut ko nepalaistu garām. Taču šīs problēmas ir salīdzinoši vienkārši risināmas – ar dažādu akustisko risinājumu palīdzību. Sliktā akustika ļoti ietekmē mācību kvalitāti, tāpēc skolām būtu krietni vien vērts padomāt par akustikas uzlabošanu klašu telpās. Šeit ir vietā Julian Treasure metafora par šo problēmu: ”Izglītība ir kā laistīt savu dārzu. Diemžēl lielākā daļa ūdens nemaz nesasniedz puķes…” Ar to viņš bija domājis, ka sliktās akustikas dēļ līdz skolēniem neaiziet būtiska informācija, kas ir nepieciešama to attīstībai.

No sliktās akustikas skolās cieš ne tikai skolnieki – cieš arī skolotāji. Pētījumi pierāda to, ka vidēji klasēs ir 65 decibeli skaļuma. Lai šos decibelus pārbļautu ir diezgan jāpaceļ balss, bet paceļot balsi sāk straujāk arī sisties sirds, kas ilgstošā periodā ļoti spēj ietekmēt veselību. Šo problēmu, tāpat kā iepriekšējo, var ļoti vienkārši atrisināt – akustiskie paneļi, kuri slāpē fona trokšņus. Ieviešot akustiskos risinājumus klasēs krietni vien uzlabojas skolnieku sekmes. To pierāda dažādi pētījumi.

Problēma ir tā, ka šobrīd akustiskie risinājumi ir kas jauns. Novatorisks. Cilvēki izturas pret to ar skepsi. Mūsdienās ļoti aktuāli tie ir jau minētajos atvērta tipa ofisos. Ir, protams, vairāki plusi šāda veida ofisa izkārtojumam. Taču tajos ir jādomā arī par dažādiem akustiskajiem risinājumiem. Ir ļoti būtiski izstrādāt konferenču zāles, kurās ir ļoti laba akustika, lai varētu apspriest idejas, veikt pārrunas, sniegt prezentācijas utt. Šādos ofisos jābūt arī telpām, kur darbiniekiem patverties no visapkārt valdošā trokšņa, lai tie spētu atpūsties un sakoncentrēties savam tālākajam darbam. Un to visu jau atkal piedāvā atrisināt akustiskie risinājumi.

Un visbeidzot – akustiskie risinājumi ir svarīgi arī mūs pašu mājās! Tie ir domāti nevis izskatam, bet gan praktiskam nolūkam. Tiesa, mūsdienās akustiskos risinājumus var arī padarīt par interesantiem dizaina objektiem! Māja ir vieta, kur mēs gribam atpūsties un no visa norobežoties. Bet kā lai to izdara, ja nāk istabā dažādi trokšņi no ielas vai kāpņutelpas, nemaz nerunājot par ģimenes locekļu atšķirīgo dienas ritmu vai mūzikas gaumi!? Ieviešot akustiskos risinājumus mājās uzlabojas gan mūsu dzīves kvalitāte, gan veselība, gan uzvedība (kļūstam mazāk aizkaitināmi, kļūstam atvērtāki utt.), kā arī kļūstam produktīvāki mājās un darbā.

Ir pienācis laiks sākot domāt par mums pašiem un izprast akustisko risinājumu piedāvātās iespējas!

Avots: Julian Treasure: "Arhitektiem jāsāk izmantot savas ausis!"